Sakasleja - Riivas - Labrags

Sakas stacija atvērta līdz ar dzelzceļa līnijas izveidi 1932.gadā. Pirmajos pastāvēšanas gados uzgaidāmā telpa tika iekārtota dzelzceļa vagonā. 1936./1937. budžeta gadā uzbūvēta divstāvu ēka ar uzgaidāmo telpu. Sākumā stacijā bija divi sliežu ceļi. Netālu no stacijas atrodas lielākais tilts dzelzceļa līnijā pār Sakas upi. Slēgta 1996.gadā.

Sakas baznīca pieder pie vecākajām Kurzemes lauku baznīcām. Precīzs baznīcas uzcelšanas datums nav zināms, taču pirmo reizi rakstos Sakas baznīca minēta 1560. gadā. Baznīca tās pastāvēšanas laikā ir vairākkārtīgi pārbūvēta un remontēta. Pirmie kapitālie remontdarbi notikuši jau ap 1590. gadu, taču savu pašreizējo izskatu baznīca ieguva 1743. gadā, kad to no jauna uzcēla no laukakmeņiem. Zvanu tornis baznīcai piebūvēts 1844. gadā. Baznīca atjaunota 1928. gadā un pēdējo reizi - 1995. gadā. Baznīcā atrodas altārglezna, gleznota 1899. gadā, un kuģa modelis, kurš tapis 1833. gadā. Baznīcas ērģeles tapušas 1852. gadā.

Sakas mācītājmāja celta 1798. gadā, otra, mazāka ēka - 1806. gadā. Šeit dzimis jurists Fridrihs Konrādijs (1881).

Upenieki bija 1932. gadā atvērts pieturas punkts līnijā Liepāja—Ventspils. Šeit uzbūvēta ēka ceļa strādniekiem, kurā bija arī pasažieru uzgaidāmā telpa. Sākumā pieturu sauca par Ulmali, bet pēc gada tā tika pārdēvēta. Slēgta 1996.gadā.

Rīva bija 1934. gadā atvērts pieturas punkts dzelzceļa līnijā Liepāja—Ventspils, kurā uzbūvēta ceļu strādnieku ēka ar uzgaidāmo telpu. Rīvai tuvākā stacija bija Alsunga Dienvidu, atradās 11 km attālumā Ventspils virzienā. Liepājas virzienā tuvākais pieturas punkts ir Upenieki, 7 km attālumā. Slēgta 1996.gadā.

Pārmijnieka namiņš netālu no Rīvas stacijas.

Dabas taka "Rīvas loki" ved gar Rīvas upes lejteces gleznaino stāvkrastu. Pagaidām takas garums ir 6 kilometri, kopējā augstumu starpība 383 metri. Par Rīvas upi. Rīva iztek no Vilgāles ezera Kurmāles paugurainē. No iztekas tek uz dienvidiem, bet pie Lipaiķciema pagriežas uz rietumiem. Lejpus Adzes pagriežas uz ziemeļrietumiem. Vidustecē tek pa Bandavas pauguraini un Apriķu līdzenumu. Lejtece mežainajā Piemares līdzenumā. Lejpus Pievikām un Liepājas-Ventspils dzelzceļa līnijas Rīvas ieleja kļūst arvien dziļāka, te nereti sastopami 10 m augsti un pat augstāki stāvkrasti. Tie paglābuši Rīvu no meliorācijas, un līdz pat ietekai jūrā tā ir līkumaina, neskarta; vienīgais lietu un kārtības mainītājs še ir pati upe, ne cilvēks. Pēdējos 6 km lejpus Silarāju ceļa Rīva kļūst straujāka, kritums ir lielāks par 10 m. Lejtecē Rīva ir gleznaina upe ar skaistiem krastiem, 12-15 m plata, sekla; upē sastopamas oļainas krācītes un straujteces. Šajā posmā laivošanas pakalpojumus piedāvā uzņēmums "Jūras laivas". Pēdējā kilometrā lejpus Liepājas–Ventspils ceļa Rīva, izlauzusies caur Labraga stāvkrastam, plūst kanjonveida gravā, kuras dziļums sasniedz 12 m.

Dabas taka "Rīvas loki" ved gar Rīvas upes lejteces gleznaino stāvkrastu. Pagaidām takas garums ir 6 kilometri, kopējā augstumu starpība 383 metri. Par Rīvas upi. Rīva iztek no Vilgāles ezera Kurmāles paugurainē. No iztekas tek uz dienvidiem, bet pie Lipaiķciema pagriežas uz rietumiem. Lejpus Adzes pagriežas uz ziemeļrietumiem. Vidustecē tek pa Bandavas pauguraini un Apriķu līdzenumu. Lejtece mežainajā Piemares līdzenumā. Lejpus Pievikām un Liepājas-Ventspils dzelzceļa līnijas Rīvas ieleja kļūst arvien dziļāka, te nereti sastopami 10 m augsti un pat augstāki stāvkrasti. Tie paglābuši Rīvu no meliorācijas, un līdz pat ietekai jūrā tā ir līkumaina, neskarta; vienīgais lietu un kārtības mainītājs še ir pati upe, ne cilvēks. Pēdējos 6 km lejpus Silarāju ceļa Rīva kļūst straujāka, kritums ir lielāks par 10 m. Lejtecē Rīva ir gleznaina upe ar skaistiem krastiem, 12-15 m plata, sekla; upē sastopamas oļainas krācītes un straujteces. Šajā posmā laivošanas pakalpojumus piedāvā uzņēmums "Jūras laivas". Pēdējā kilometrā lejpus Liepājas–Ventspils ceļa Rīva, izlauzusies caur Labraga stāvkrastam, plūst kanjonveida gravā, kuras dziļums sasniedz 12 m.

Ulmales-Labraga baznīca celta 1896. gadā. Baznīcā ir slavena altārglezna „Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna”, kas tapusi 19. gadsimtā, autors T. Šprengels. Baznīca uzcelta tāpēc, ka Labraga muižkungam bijusi meita, kuru viņš gribējis salaulāt luterāņu baznīcā, bet luterāņu baznīcas Jūrkalnē nebija.

Koka tilts pār Rīvas upi ir Latvijā vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts ar garāko koka konstrukciju - 27 m. Pirms restaurācijas vēsturiskais kultūras piemineklis pēdējoreiz remontēts sešdesmitajos gados un jau labu laiku nekalpoja pat gājējiem. 2002. gada 25. maijā tilts piedzīvo savu atdzimšanu. 2008. gadā, realizējot projektu "Brauciet lēnām pār tiltu, draugi!", tika veikta tilta apstrāde ar aizsarglīdzekļiem un nomainīts bojātais tilta klājs. 2009. gadā, realizējot projektu "Jā dzīvai Rīvas upei", tika iztīrīts un atjaunots zivju ceļš caur vecās papes fabrikas aizsprosta dambi.