Ezeres muižas dzīvojamās ēkas būvniecības pirmsākumi meklējami 18.gadsimta beigās, kad muižas zemes savā īpašumā iegūst Vilhelms Ašebergs fon Ketlers. Ainaviski vērtīgais brīvā plānojuma parks starp Vadakstes upi un muižas kungu māju ierīkots 19. gadsimta otrajā pusē, laikā, kad muiža pārgāja baronu Štiglicu īpašumā. Aleksandra Štiglica laikā (t.i. pēc 1843.gada) muižu pārvaldīja pārvaldnieks barons fon Tolls, kas par savu rezidenci izvēlējās Ezeri. Aleksandrs fon Štiglics 1871. gadā ir spiests pārdot īpašumu Vidzemes landmaršalam Gustavam Fromholdam Nolkenam. Pēdējie muižas īpašnieki nākuši no Nolkenu dzimtas, kuri to saņēma kā dāvanu no Mihaila Reiterna (baroneses Jūlijas Nolkenas brālis). Atstatu no muižas apbūves ierīkota dzimtas kapliča. Tajā apglabāts arī barona Nolkena sievas brālis – grāfs Mihails Reiterns, kurš savu grāfa titulu novēlēja māsas dēlam Voldemaram fon Nolkenam, kurš mantoja Reņģes muižu un varēja oficiāli dēvēt sevi arī par grāfu Reiternu. Vēsturiski ziemeļos no muižas kungu mājas veidojās saimniecības ēku apbūve, tostarp - ampīra stilā celtie staļļi ar arkveida vārtu ailu. Kompleksā ir arī klēts, kalpu mājas (“Raudupes”, “Baltiņi”), kapliča, spirta brūzis ar iesalnīcu (ilgus gadus pēc tam bijusi pienotava), dzirnavas ar vilnas kārstuvi un krāsotavu.
Skola Lielezeres muižas kungu mājā izvietota kopš 1921. gada, kad pieņemts lēmums par Ezeres pagasta divpakāpju pamatskolas dibināšanu, vēlāk – 6-klasīgās pamatskolas izveidošanu, līdz 1952. gadā skola pārveidota par vidusskolu. Ezeres vidusskola ēkā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, atrodas joprojām.
Ēkas vēsturiskais telpu plānojums mainīts un pielāgots skolas vajadzībām, bez izmaiņām saglabāts pagrabstāvs no septiņām atsevišķām telpām. No vēsturiskās interjera apdares ēkā saglabājušās podiņu krāsnis, griestu dekors, kā arī barokālās formās veidots kāpņu margas balsts un baroka stila pildiņu durvis.
Комментарии