traveleranita

Время  3 часов 16 минут

Координаты 703

Uploaded 29 мая 2018 г.

Recorded мая 2018

-
-
83 m
48 m
0
1,6
3,3
6,58 km

Просмотрено 104 раз(а), скачено 0 раз(а)

рядом с  Nīkrāce, Kuldīgas novads (Latvijas Republika)

Diezgan paģērošs dabas izpētes maršruts. Bez GPS objekti samērā grūti atrodami. Galvenais mērķis - lielais Šķerveļa akmens, taču pa ceļam daudz atraktīvu un, kā stāsta zinātāji, enerģētisku akmeņu.
  • Фото 1. akmens
Interesanti akmeņi
Interesanti akmeņi
Interesanti akmeņi
Interesanti akmeņi
  • Фото 5. akmens
Interesanti akmeņi
Enerģētiskie akmeņi
  • Фото 7. akmens
  • Фото 7. akmens
Zīmju akmens
  • Фото 8. akmens
Krusta akmens
  • Фото Jāforsē upe
  • Фото Jāforsē upe
  • Фото Jāforsē upe
  • Фото Jāforsē upe
Šeit jātiek pāri upei. Šķervelis ir Kurzemes straujākā, un, iespējams, otro straujākā Latvijas upe. Šī ir viena no ļoti retajām upēm Latvijā, kuras nosaukums rakstāms vīriešu dzimtē. Šķērvelis ir Ventas kreisā krasta pieteka, ap 15 km gara, iztek no Briņķu ezera, krastos novērojami nelieli iežu atsegumi, grunts - smilšaina ar oļiem un lielakmeņiem augštecē, akmeņaina ar lielakmeņiem lejtecē, kritums vizuāli novērojams, vidējais dziļums līdz celim, šur tur, kā jau daudzās Latvijas upēs, šiverē bebra kungs. Šķērvelis 2009. gadā tika nominēta kā Latvijas tīrākā upe, tā atrodas kompleksajā dabas liegumā.
  • Фото Lielakmens
Vormsātes pilskalna pakājē atrodams liels akmens
  • Фото Vormsātes muiža
  • Фото Vormsātes muiža
  • Фото Vormsātes muiža
  • Фото Vormsātes muiža
Vormsātes muižas pils atrodas 1 km pirms Nīkrāces, pa labi no ceļa, Šķērveļa kreisajā krastā. Senāk no pils pavēries skats uz parku un ezeru. Uz vienu salu vedis apaļkoku tilts. Piederēja baroniem Hāniem. Revolūcijas laikā pili nodedzināja un laikā no 1906. līdz 1913.gadam V.L.N.Bokslafs to atjaunoja, gandrīz neiejaucoties sākotnēja ēkas veidolā. Nedaudz klasicisma garā tika pārveidoti logu aprāmējumi. Muižas pils celta 1809. gadā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Lejpus Vormsātes Šķērveļa krastā atrodas Šķērveļa dižakmens un Vormsātes pilskalns. Par iespējamu pilskalnu Vormsātes muižas tuvumā minēja jau A. Bīlenšteins 1869.gadā. Pils saukta arī par Diždzeldas jeb Lieldzeldas pili. Kurzemes bīskapijas laikā viens no Lieldzeldas lēnu kungiem bijis Simoliņš, pazīstamās ungāru grāfu Batoriju dzimtas atvase, kas valdīja pār Septiņkalni un Polijai deva kareivīgo karali Stefanu Batoriju. 2013. gada 8. jūnijā muižas īpašnieka komentārs panoramio.com: "Esmu Vormsātes muižas un Aizupes pils īpašnieks. Žogu pagaidām nav plānots ierīkot, tas sabojātu ainavu. Sakarā ar naudas trūkumu remontdarbi ir iesaldēti. Pagaidām nomainījām jumtu, ielikām koka logus, koka durvis un atjaunojām koka kāpnes. Iekšā ir pelēkā apdare. Vormsātes muiža vēsturiski cieši saistīta ar Aizupes pili. Vormsāte kalpojusi kā mednieku namiņš lielajai Aizupes pilij. Vormsātes pamati bija uzbūvēti 16.gadsimtā, savukārt 18.gadsimtā māja bija rekonstruēta un pārbūvēta, jo īpašnieks bija arhitekts. Vormsates īpašnieki, saskaņā ar arhīva datiem, bija ļoti slavenas vācu ģimenes - fon Rozeni, fon Šlipenbahi, fon Hannes. Vormsātes teritorijā kādreiz bija vīna darītava ar pagrabu un citas palīgēkas, ka arī avots ar labas kvalitātes ūdeni. Vormsāates muižas teritorijā atrodas dīķis (ar forelēm) un upe, aramzeme, mežs un brīnišķīgs vecs ošu parks. Muižas platība ir ap 32 hektāriem. Papildus vēlos atzīmēt ,ka Vormsātē ir lielākais un vecākais ošu parks (dārzs) Baltijā, kas reģistrēts vairākos starptautiskajos dārzu un parku katalogos un 18.-19.gadsimtu hronikās (meklēts arhīvos)."
  • Фото Vormsātes pilskalns
Kokiem apaudzis, ne īpaši ainavisks kalns vietā, kur Dzeldas upe ietek Šķērvelī. Par iespējamu pilskalnu Vormsātes muižas tuvumā minēja jau A. Bīlenšteins 1869.g., bet precīzāk tā atrašanās vietu aprakstījis Loviss of Menārs Burgenlexikonā: „Zem Dižvormsātes Dzelzes jeb Dzeldas un Vormsātes dzirnupes sadurā 3|4 verstis no sudmalām un 2 verstis ziemeļos Dižvormsātes muižai.” Lūk, ko raksta E. Brastiņš 1922. gadā: „Šajā vietā starp upju gravām palicis vairāk nekā 20m augsts, šaurs zemesrags, kurš rietumu pusē pāriet laukos. Zemesraga mugura nav platāka par 10-15m. Stāvākām malām ierobežotais augstākais uzbērums paceļas rietumu pusē 3m virs plakuma, bet zemākais – austrumos ir tikai 1,5m augsts. Starp abiem uzbērumiem 35m atstarpe, kas pie kalna šaurās muguras dod visai nelielu plakumu. Pilskalnā samanāma ieejas vieta gar augstākā uzbēruma un grāvja ziemeļgalu. Domājams, ka šis pilskalns bijis apdzīvots neilgu laiku, jo plakumā nav ne mazākā mitņu slāņa. Zem velēnas sākas tūliņ neaiztikta zeme.” Nostāsti tradicionālie – par caurumu, kurā metuši kokus un akmeņus, kā arī par pīli, kas izpeldējusi upītē. Neizpaliek arī uzbērumā apraktais zelts. Nekādi arheoloģiskie priekšmeti pilskalnā neesot atrasti – tie saistās ar senkapiem pie Rūšu mājām – 2km uz ziemeļiem no pilskalna. Stāsts par Vormsātes pilskalnu Reiz dzīvojis kāds skroderis, kurš vazājies no mājas uz māju apkārt šūdams. Skroderis bijis pārāk liels drošinieks. Kādreiz viņš aizgājis uz kādām mājām šūt un tur ņēmies lielīties, ka ne pat pašu Velnu viņš nebaidoties, viņš esot gatavs līst visur. Ja neticot viņam, lai salīgst ar viņu, lai viņš ielienot pa skursteni Vormsātes pilskalnā (jo caurums, līdzīgs skurstenim, patiešām arī vēl tagad pastāv Vormsātes pilskalnā) un lai par zīmi, ka pils dubenu sasniedzis, kaut ko iznesot. Neko darīt, skroderim bija jāsāk pilī iekšā. Mājas puiši iesējuši skroderi striķī un ielaiduši pa caurumu pilī. Iepriekš jau bija norunāts, tiklīdz striķis tiks kustināts, lai puiši tūlīt velkot to laukā. Pēc kāda laika striķis tiešām arī sakustējies, un nu puiši steigušies vilkt skroderi laukā. Bet skrodera vietā izvilkuši, tikai apdegušu malkas pagali.
  • Фото Zoslēnu atsegumi
  • Фото Zoslēnu atsegumi
  • Фото Zoslēnu atsegumi
  • Фото Zoslēnu atsegumi
Vidusjuras Kelovejas stāva balto kvarca smilšu un iesarkanā smilšakmens atsegumi. Izteiktākie atsegumi Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķervelī. Atsegumi ir 3 upes līkumos, kur tā piekļaujas pamatkrastam. Augstākais (14 m) pazīstams, kā Zoslēnu rags. Pa upi augstākajā atsegumā redzams iesarkans labāk sacementētu smilšu atsegums, visos trijos atsegumos vāji cementētas baltas smiltis. Smiltis ir slīpslāņotas, baltas, retāk dzeltenīgas vai pelēcīgas. Smiltīm raksturīga pret dēdēšanu noturīga minerālu asociācija - kvarcs, rūdu minerāli, turmalīns, cirkons, rutils, distens. Raksturīgi, ka kvarca saturs vieglajā frakcijā sasniedz gandrīz 100%. Nelielas brūnogļu lēcas un māla oļi, līdz 10 cm biezas ogļaina māla un aleirolīta starpkārtas, retumis arī sulfīdu konkrēcijas. Smilšu nogulsnēšanās laikā straumes plūdušas no ZZR. Vidusjuras Kelovejas stāva balto kvarca smilšu un iesarkanā smilšakmens atsegumi. Dzeldā uz kādu druvu ganījis cūkas mazs ganiņš. Katru dienu ap pulksten divpadsmitiem ganiņš ievēro, ka viņam nozūd lielais kuilis. Saimnieks par to ļoti bāries, ka puika nevarot cūkos noganīt un pazaudējot. Kādu dienu ganiņš kuili novaktējis un viņam sekojis. Kuilis nonācis pie kalna un tur ielīdis kādā caurumā. Zēns līdis kuilim pakaļ. Tur viņš redz, ka kāda meitene baro kuili. Meitenīte, ieraudzījusi zēnu, sāka lūgties, lai zēns pasakot saimniekam, lai kuili nenokaujot. Un tad pēc deviņām dienām izcelšoties Pormsātu vecā nogrimusī pils. Zēns, cūkas pārdzenot mājās, bija aizmirsis, kas saimniekam jāsaka. Zēns arī bija nobijies un tāpēc nedrīkstējis neko teikt. Un tāpēc pile vēl šodien stāv Zoslēnu upes gravā neizcēlusies. 
  • Фото Šķerveļa akmens
  • Фото Šķerveļa akmens
  • Фото Šķerveļa akmens
Kurzemes dienviddaļā, Šķerveļa upes ielejā, atradīsi vienu no Latvijas dižakmeņiem – Šķerveļa akmeni. Tas ir 3 x 5 x 4,6 metru liels, un tā apkārtmērs pārsniedz 15 metru. Šo milzeni atradīsi, ja noskaitīsi 800 metru zem Dzeldas ietekas Šķerveļa upē un, dodoties mežā upes kreisajā krastā, noskaitīsi vēl 100 metru. Šeit, paparžu un avenāju ieskautu, Tu atradīsi neregulāras formas milzu akmeni. Zem akmens esot aprakta naudas lāde – ja esi pietiekami spēcīgs, lai šo milzeni paceltu, varbūt Tev paveiksies un izdosies saulītē izcelt leģendām apvīto naudas lādi. Šķerveļa akmens atrodas Vormsātes pilskalna pakājē, kas aptuveni 20 metru augstumā saglabājies starp upju gravām.
  • Фото Šķerveļa akmens taka
  • Фото Šķerveļa akmens taka
  • Фото Šķerveļa akmens taka
Ceļš uz Šķerveļa akmeni ved pa laukiem, pa celiņiem un takām, gar upītēm, pa brikšņiem.

Комментарии

    You can or this trail