traveleranita

Время  2 часов 54 минут

Координаты 633

Uploaded 29 мая 2018 г.

Recorded мая 2018

-
-
64 m
28 m
0
1,6
3,3
6,5 km

Просмотрено 78 раз(а), скачено 0 раз(а)

рядом с  Baužas, Skrundas novads (Latvijas Republika)

Lokveida maršruts, apskatot Ketleru atsegumus ar ūdenskritumu, Gobdziņu klintis, alu un ūdenskritumu. Norāžu nav - maršruts ved gar Ventas krastu, pēc tam - cairi gravai un pa Kalpaka taku (zemes ceļš).
Nokļūšana ar auto.
  • Фото Atsegums
Gobdziņu gravas atsegums
  • Фото Gobdziņu ala
  • Фото Gobdziņu ala
Platums ap 2 metri, augstums 30 - 40 cm. Izplūst avots. Ļoti zema, jālien uz vēdera. Izveidojusies uz smilšakmens un dolomīta slāņu robežas. Otrā garākā ala Kurzemē.
  • Фото Gobdziņu klintis
  • Фото Gobdziņu klintis
Vienas no ainaviskākajām klintīm Kurzemē ir Gobdziņu klintis. Šeit Ventas krastā ap 400 metrus garā posmā atsedzas augšdevona nogulumi - līdz 11 metrus augstas smilšakmens un dolomītiska smilšakmens klintis, atseguma augšdaļā atsedzas arī dolomīts. Šī un netālu esošo atsegumu izpētes rezultātā izdalīta īpaša stratigrāfiskā vienība - Gobdziņu rida, kas ir Šķerveļa svītas apakšējā daļa. Atsedzas arī virs tās iegulošā Nīkrāces rida. Gan klinšu pakājē, gan pa to virsotni iet taciņas, no kurām paveras ļoti skaisti skati. Pie klintīm iespējams arī pārbrist Ventai. Klints pakājē atrodas Gobdziņu ala. Gobdziņu ridas smilšakmeņi ir veidojušies seklā jūrā, kur plūda ātras straumes. Mūsdienās šo seno straumju tecēšanas virzienu var izmērīt pēc slīpslāņojuma - smilšakmeņos saglabātas raksturīgas ģeoloģiskās īpatnības. Slīpslāņojums ir slāņojuma veids, kam raksturīga mazu slānīšu noliekšanās vienā virzienā, kas attiecīgi parāda seno straumju virzienu. Vēlāk, jau pēc izgulsnēšanās, pazemes ūdeņu ietekmē smilšakmeņi tika daļēji cementēti ar dolomītu un kramu. Virs Gobdziņu ridas iegulošie Nīkrāces ridas dolomīti ir ļoti interesanti no ģeoloģiskā viedokļa, jo ir veidojušies senajos tuksnešos. Šiem dolomītiem ir neregulāra uzbūve, daudzi tukšumi (kavernas), kas aizpildīti ar mālu un daudzas citas pazīmes, kuras norāda, ka tā ir senā, cietā tuksnešu garoza. Tā veidojās, kad devona jūra bija atkāpusies no tagadējās Latvijas teritorijas.
  • Фото Gobdziņu gravas ūdenskritums
Ūdenskrituma augstums 2,3m, platums 0,4-0,5m. Vienas pakāpes ūdenskritums, augšmalu 0,6m biezumā veido lodīšu smilšakmens, pārējais - 1,6m augstumā - baltais smilšakmens. Ūdenskrituma apakšmalā ir līdz 1m dziļa pārkare. Zem ūdenskrituma ir neliela, 0,25m dziļa bedre. Ūdenskritums ir ļoti izskatīgs pavasara palu laikā.
  • Фото Kalpaka taka
"Kalpaka taka" ir vieta, kur 1919. gada 3. martā O. Kalpaka vienība pārcēlās pāri Ventai, lai sāktu uzbrukumu lieliniekiem.
  • Фото Ketleru atsegumi
Atsegumu virknes kopējais garums ir 300 m, atsegumu augstums - līdz 5 m. Gada ģeovieta 2016. No ģeoloģijas un paleontoloģijas viedokļa Ketleru atsegumi ir unikāli. Ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei Ketleru atsegumi ir nozīmīgi ar to, ka tajos atrodamas liecības par tādu būtisku notikumu mūsu tālo senču evolūcijā kā četrkājaino mugurkaulnieku iznākšana no jūras sauszemē. Kurzemes dienvidos pirms aptuveni 360 miljoniem gadu ir bijusi paisumiem un bēgumiem pakļauta sauszemes-jūras pārejas zona, visticamāk delta, kur dzīvoja viens no senākajiem labi zināmiem devona četrkāju radījumiem – Ventastega curonica. Ketleru atsegumos ir atrastas gan šī īpašā dzīvnieka fosīlās atliekas (galvaskausi, žokļi, atsevišķi kauli un zobi), gan arī tā laika zivju fosīlijas un citu organismu darbības pēdas
  • Фото Ketleru ūdenskritums
Sezonāls ūdenskritums

Комментарии

    You can or this trail