Gauja - Sigulda ar Ziedleju klintīm [LV]

Atpūtas vieta "Lielais akmens". Ugunskura vietas un nojumes. Taču pats Lielais akmens jeb Runtiņu akmens atrodas Gaujas pretējā krastā, no šīs apmetnes tas nav pat saskatāms (skat. maršrutu Murjāņi-Sigulda).

Kafejnīca, kurā nobaudāmas neskaitāmu veidu smalkmaizītes.

Smilšakmens atsegums turpat ceļa malā.

Apdzīvota vieta Gauja - pie Gaujas upes. izveidojās pēckara gados un attīstījās kā zivsaimniecības "Gauja" ciemats (arī - Gaujaslīči)

Smilšakmens atsegums Gaujas krastā. Pašvaldības nozīmes īpaši aizsargājamas dabas piemineklis.Virs tā ierīkota tūristu apmetnes vieta.

Katlapu dižozols. Ļoti ainavisks. (ID1314, parastais ozols, Quercus robur L.). Katlapi, 250 m W no mājas, Gaujas kreisais krasts, Vecupju ieskauts, lauka vidū uz neliela uzkalniņa. Apkārtmērs 5,45 m, augstums 20 m.

Katlapu ozols. (ID1315, parastais ozols, Quercus robur L.). Katlapi, 30 m W no mājas, nogāzītes malā. Apkārtmērs 4,3 m, augstums 26 m. Iespējams, ka tuvāku pieeju tam liegs suns.

Katlāpu un Viesulēnu senkapi (Līvu kapi) - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, (aizs. nr. 2099), atrodas starp Katlāpiem un Viesulēniem. Meklē mežā, varbūt izdosies atrast.

Kāpnes Lakstīgalas gravā. Baigi augstu jākāpj ! Lakstīgalas grava „pāršķeļ” Gaujas senlejas kreiso pamatkrastu starp Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasi un Siguldas slimnīcu. Tās dienvidu daļā izveidotas kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz Siguldas pludmalei.

Gaujas labajā krastā 3,8 km no Siguldas tilta atrodas valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis - Velnalas klintis. Tās ir 15 m augstas un 250 m garas. Klinšu izskats mainās - te bieži ir nobrukumi un noslīdeņi. Vēl 20. gs. sākumā klinšu pakājē pie alas varēja pieiet, bet tagad te mutuļo atvars. Smilšakmeņos redzams seno straumju raksts - muldveida slīpslāņojumi. Saglabājušās devona zivju fosilijas un floras atliekas. Reizēm lietus izskalotus bruņuzivju gabaliņus var atrast arī uz takām. Velnala (Krimuldas Velnala) ir grūti pieejama, jo sākas klinšu vidū astoņus m virs Gaujas, apskatāma tikai no pretējā krasta. Ala veidojusies vairāk kā pirms 10000 gadu upes sānu erozijas un izzuduša avota darbības rezultātā. Velnalas griestos saglabājušies seši, līdz 2 m dziļi, 10-15 cm diametra caurumi – tā saucamie „Velna skursteņi”. 1992. gadā alu pagarināja „Baltā brālība”, meklējot tur savu aprakto „templi”. Tagad Velnala kļuvusi 40 m gara, 9 m plata, 4,8 m augsta. Blakus atrodas Velnalas niša ar četriem „Velna skursteņiem” griestos, kuru dziļums sasniedz pat 3,5 m. Par Velnalu un tās apkārtni pierakstītas vairākas teikas. Viena no teikām vēstī, ka Velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un iesprucis alā, kur gulējis līdz nākamajai naktij. Velna elpa alas sienas nokvēpinājusi melnas.

Viesulēnu slāņi - ģeovieta. Nobrukumos Gaujas pirmajā virspalu terasē, upes krasta kraujā atsedzas slāņkopa, kuras sastāvā ietilpst vecupju fācijas nogulumi. Slāņkopā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas. Vecupju nogulumi ir 11100 līdz 11300 gadus seni. Šāda vecuma organogēni nogulumi Gaujas alūvijā ir liels retums. Nogulumu vecums atbilst Gaujas trešās virspalu terases veidošanās laikam. Stratigrāfiski nogulumi pieder kvartāra sistēmas augšējā pleistocēna stāvam, Latvijas svītai jeb leduslaikmeta beigu daļai.

Katlāpu un Viesulēnu senkapi (Līvu kapi) - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, (aizs. nr. 2099), atrodas starp Katlāpiem un Viesulēniem. Meklē mežā, varbūt izdosies atrast

Ziedleju klintis - atrodas Gaujas kreisajā pamatkrastā, vecupes krastā pirms Viesulēniem, pretī Silciemam. Līdz 8,5 m augstas, ∼ 40 m platas. Atsedzas Gaujas svītas smilšakmens, nelielas sarkanīgas klintis. Augšējā pakāpē atrodas divas nišas – alas. Nav labiekārtotas (kādreiz bija margas, kāpnes, tagad nav nekā). Klinšu tuvumā iztek arī avots.

Ķeizarskats - augstu jākāpj, bet ir to vērts. Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā un apkārtnē. Gaidot augstos viesus, Siguldas un Krimuldas apkārtne piedzīvoja vairākus uzlabojumus – tika izbūvēts serpentīna ceļš, uzcelts pagaidu koka tilts pār Gauju un Gaujas senielejas krastā ierīkota skatu vieta. No Ķeizarskata paveras Gaujas senleja austrumu virzienā – uz mežu fona reljefi izceļas Turaidas pils un Krimuldas muižas Jaunā pils.