Время  один день 55 минут

Координаты 2490

Uploaded 13 мая 2018 г.

Recorded мая 2018

-
-
65 m
-50 m
0
9,6
19
38,33 km

Просмотрено 162 раз(а), скачено 1 раз(а)

рядом с  Brušvīti, Nīcas Novads (Latvijas Republika)

Takas oficiālais sākumpunkts atrodas pie Papes kanāla Papes ciemā, kur atrodas takas maršruta apraksts ar karti. Taču mēs ceļā devāmies no savvaļas zirgu un tauru ganībām. Maršruts divām dienām, ar iespēju pārnakšņot kādā no jūras malā esošajiem kempingiem. Ņiprākie maršrutu (ap 36 km, ieskaitot Papes bāku) var mēģināt veikt arī vienā dienā. Tuvākā sabiedriskā transporta pietura - Rucava.
Apskates objekti: putnu novērošanas tornis, Paurupe un Līgupe, bebraine, palieņu pļava, savvaļas zirgi un tauri, svētbirze un Ezerskolas upurakmens, Papes polderu pļavas, melnalkšņu, priežu un egļu meži, Papes bāka... un visa dzīvā radība, ko spēsies saskatīt :)


The Lake Pape area is unique in the diversity of ecosystems concentrated in a relatively small territory. Pape area has a special role as the nesting place for many bird species. This is the first place in Latvia where wild horses, auroxen and bison were reintroduced.
  • Фото Ainava
  • Фото Ainava
  • Фото Ainava
  • Фото Ainava
  • Фото Ainava
  • Фото Ainava
Senāk šis takas posms gāja tuvāk ezeram, tagad, diemžēl, jāiet pa ceļu. Bet arī šeit atrodami dažādi dabas jaukumi
  • Фото Dabas procesu takas sākums
Blakus Tūrisma informācijas centram, otrpus Papes kanālam, sākas Dabas procesu izziņas taka (lokveida, 9 km), ko iespējams apvienot ar Papes ezera taku .
  • Фото Egļu mežs
Sausie egļu meži sastopami līdzenumos un paugurainēs ar auglīgām mālsmilts un smilšmāla augsnēm. Meža veida nosaukums ir mānīgs, jo visbiežāk egles veido mistrojumu ar citām sugām, nereti līdzīgās attiecībās. Auglīgākās vietās tās ir apse, bērzs, osis, ozols, baltalksnis, smilšainākās vietās – bērzs. Raksturīga šo mežu iezīme ir ēnainums. Lielākoties tie ir mitrāki nekā sausie priežu meži, un, atšķirībā no sausiem priežu mežiem, dabiski ugunsgrēki slapjos egļu mežos notiek ārkārtīgi reti.  Biežāk šos mežus ietekmē vējš, kura darbības rezultātā tiek izgāztas lielākas vai mazākas koku grupas. Atbrīvotajās vietās notiek gan gaismas prasīgo, gan ēncietīgo koku sugu ieaugšana. Lielā noēnojuma dēļ izdzīvo tikai neliels skaits bērzu un apšu, toties jaunā egļu paaudze attīstās ļoti labi. Ilgstošā periodā, notiekot pakāpeniskai neliela mēroga koku izkrišanai, sausos egļu mežos veidojas dažāda vecuma audzes. Slapjie egļu meži sastopami auglīgās, taču pārpurvotās ieplakās starp pauguriem, arī līdzenumos vājas dabiskās noteces apstākļos. Zemsedzē redzamas sūnas, bieži arī mētras un krūkļi. Slapjie egļu meži ir pastāvīgi mitri un ēnaini un ir maz pakļauti krasām dabas apstākļu ietekmēm. Raksturīgākais šo mežu dabiskais pārveidotājs ir vējš, arī konkrētu kukaiņu sugu fona populāciju pieaugums un tam sekojošā egļu nokalšana. Šie faktori veicina relatīvi nelielu atvērumu veidošanos, kuros zemsedzes sugu sastāvs visbiežāk nemainās, tāpat kā nenotiek aizaugšana ar pameža krūmiem. Dažādos laikos atvērumos notiek eglīšu iesēšanās, un apstākļiem raksturīgi augšana norit lēni. Slapjā egļu mežā koku vecuma struktūra audzes robežās ir līdzīga kā sausā egļu mežā.
  • Фото Ezers
Viena no nedaudzajām vietām, kur iespējams pietuvoties ezeram
  • Фото Ezerskolas upurakmens un svētbirzs
  • Фото Ezerskolas upurakmens un svētbirzs
  • Фото Ezerskolas upurakmens un svētbirzs
Upurakmens atrodas bijušās Ezerskolas vecās muižas parka teritorijā. Šeit bijusi viena no senlatviešu kulta vietām, kur kurši godinājuši savus dievus. Maģiskā akmens diametrs – 2 m. Papes ezeru senatnē sauca arī par Svēto ezeru. Tā ziemeļu galā ir atradušās vairākas kuršu svētvietas. Vispopulārākā apskates vieta ir Ezerskolas upurakmens Kalnišķu pusē. Pie akmens ir zināmas vietas, kur jānostājas vai jānoguļas, lai noņemtu stresu un ārstētu dažādas kaites. Svētbirzī auguši deviņi ozoli, kas stādīti grupās pa trim, veidojot stādījumus ap akmeni, kas atrodas Svētbirzs vidusdaļā. Pašlaik no deviņiem ozoliem saglabājušies tikai pieci dižkoki. Taču jaunie saimnieki, pēc veco cilvēku nostāstiem par ozolu atrašanās vietām, iztrūkstošo vietās iestādījuši jaunus ozoliņus. 
  • Фото Fišereja
  • Фото Fišereja
  • Фото Fišereja
  • Фото Fišereja
  • Фото Fišereja
  • Фото Fišereja
Fišerejā, jeb Papes ciema "Dzintarvējos" aplūkojama vēsturiska ekspozīcija par Papes zvejniekiem. Ēkā vasarās darbojas tūrisma informācijas centrs. Blakus sākas Dabas procesu izziņas taka (lokveida, 9 km, iespējams apvienot ar Ezera taku) . Seko garš, diezgan nogurdinošs maršruts pa ceļu
  • Фото Lāvas kalns. Priežu mežs
  • Фото Lāvas kalns. Priežu mežs
  • Фото Lāvas kalns. Priežu mežs
  • Фото Lāvas kalns. Priežu mežs
  • Фото Lāvas kalns. Priežu mežs
Sausie priežu meži veidojušies sauso un smilšaino augšņu apvidos gan līdzenumos, gan augstienēs. Tie visvairāk izplatīti piejūras teritorijās un iekšzemes kāpu apvidos. Sauso priežu mežā parasti dominē priede. Dažkārt auglīgākās vietās kopā ar priedi aug arī egle vai lapu koki un egle. Parasti priežu mežos veidojas labi apgaismojuma apstākļi zemsedzē un koku stāvā. Diennakts laikā šeit vērojamas krasas temperatūras svārstības – karstums dienā un aukstums naktī. Zemsedzē redzami ķērpji un sūnas. Krūmi un lakstaugi nabadzīgo augšanas apstākļu dēļ sastopami reti.
  • Фото Līgupe
  • Фото Līgupe
  • Фото Līgupe
  • Фото Līgupe
  • Фото Līgupe
  • Фото Līgupe
Līgupe ir viena no Papes ezera sateces baseina upēm. Tā tek cauri Ķirbas purvam, savācot un ik gadus ienesot ezerā apmēram 25 milj. m³ ūdens. Tecējuma pēdējo kilometru pirms ietekas ezerā Līgupe plūst pa kanālu, kura krastos aug alkšņu mežs. Līgupe ir nozīmīga migrējošām zivju sugām (lašiem, forelēm), kas nārsto upes augštecē. Līgupes ieteka ezerā ir barošanās vieta kaijām un zīriņiem. Upes gultne ir vairākkārt pārveidota. Pirmoreiz Līgupi iztaisnoja 1929. gadā, kanālu izrokot ar rokām. No 1969. gada Līgupes ieteku ezerā nosprostoja slūžas, lai daļu ūdeņu novadītu pa kanālu uz Paurupi. 1996. gadā atvēra slūžu vārtus, lai upes ūdeņi atkal ieplūstu ezerā. 
  • Фото Melnalkšņu mežs
  • Фото Melnalkšņu mežs
  • Фото Melnalkšņu mežs
  • Фото Melnalkšņu mežs
  • Фото Melnalkšņu mežs
Melnalkšņu meži sastopami uz auglīgām vai vidēji auglīgām pārmitrām kūdras augsnēm gruntsūdeņu izplūdes vietās, pārplūstošās ieplakās, upju un ezeru palienēs, kā arī purvu malās. Pateicoties hidroloģiskām īpatnībām, melnalkšņu meži ir plaši izplatīti, kaut arī šī ekosistēma cilvēka darbības rezultātā  stipri cietusi no mežu nosusināšanas.  Dabiskos melnalkšņu mežos vērojamas savas īpatnības, un tie var būtiski atšķirties pēc augšanas vietas un vairākiem ekoloģiskajiem rādītājiem. Melnalkšņu mežus upju un ezeru palienēs raksturo krasas sezonālās ūdens līmeņa svārstības, kā rezultātā no ārienes tiek saņemtas papildus barības vielas, kas rada īpaši auglīgus augšanas apstākļus. Mežiem intensīvas gruntsūdeņu izplūdes vietās raksturīgs pastāvīgi caurplūstošs ūdens, un nav tik izteiktas sezonālās ūdens svārstības, šie biotopi ir ļoti staigni. Savukārt, melnalkšņu mežos purvu malās praktiski nenorit gruntsūdens plūsma, ūdens līmenis ir pastāvīgi nemainīgi augsts, tas veicina augsnes skābuma palielināšanos un nabadzīgu augšanas apstākļu veidošanos. Sugu sastāva un ekoloģijas ziņā šādi meži tuvinās skujkoku mežiem, koku stāvā piemistrojumā ir purva bērzs, bet no augiem sastopamas sugas mazāk raksturīgas melnalksnājiem, vairāk – pārmitriem priežu mežiem, zāļu un pārejas purviem – sfagni, mellenes, purva vārnkāja, purva cūkausis.
  • Фото Palieņu pļavas
  • Фото Palieņu pļavas
  • Фото Palieņu pļavas
  • Фото Palieņu pļavas
  • Фото Palieņu pļavas
  • Фото Palieņu pļavas
Taka šeit pārplūdusi, nākas lēkāt no ciņa uz ciņa, izgaiņājot zalkšu barus, kuri šeit lielā vairumā gozējas saulītē. Pie tā ar laiku pierod :). Latvijā dabiskās palieņu pļavas sastopamas reti, tās aizņem tikai apmēram 1% no Latvijas teritorijas. Šādās pļavās aug vismaz puse no Latvijā aizsargājamajām augu sugām, tās ir aizsargājamas arī Eiropas Savienībā.  Papes ezera palienēs sastopamas palieņu pļavas, kas senāk izmantotas ganīšanai. Palieņu pļavas izvietojušās mitrās, barības vielām samērā nabadzīgās, kaļķainās, kūdrainās vai mālainās augsnēs. Pavasaros un lietus periodos tās ir bagātīgi mitras, bet vasarā var izžūt.  Palieņu pļavas ir dabiskas, neielabotas (nemēslotas, nemeliorētas) pļavas, tādēļ tām raksturīga liela augu sugu daudzveidība – krāšņi ziedošās puķes piesaista tauriņus un citus kukaiņus, ar kuriem, savukārt, barojas pļavu putni.   Šeit apskatāma, piemēram, molīnijas (Molinia caerulea) pļava, kur zemsedzē atrodamas tādas raksturīgas augu sugas kā zilganā seslērija (Sesleria caerulea), stāvais retējs (Potentilla erecta), dūkstu madara (Galium uliginosum) u.c.  
  • Фото Papes bāka
  • Фото Papes bāka
  • Фото Papes bāka
  • Фото Papes bāka
  • Фото Papes bāka
  • Фото Papes bāka
Pirmā koka konstrukcijas bāka tika uzcelta 1889. gadā, toreiz ikdienā to sauca par Robežu bāku. Iemesls – netālu atradās cariskās Krievijas robeža ar Prūsiju, tās gaisma rādīja ceļu kuģiem uz Liepājas ostu. Vēlāk, 1890. gadā, tai pašā vietā uzcēla dzelzsbetona konstrukcijas bāku; tās augstums ir 21 m virs jūras līmeņa. Lai gan sākotnēji bāka celta uz 4–5 m augstas kāpas ne pie pašas jūras, tomēr šobrīd, krastam noskalojoties un jūrai pienākot tuvāk, Papes bāka no visām Latvijas bākām atrodas vistuvāk jūrai. Bākugunis labas redzamības apstākļos var saskatīt pat 30 km attālumā. Pirmais bākas tornis 1890. gadā tika veidots kā koka četrskaldņu piramīda uz mūrētu laukakmeņu pamata. Pašreizējais bākas dzelzs tornis pabeigts mūrēt 1910. gadā. Sākotnējais bākas gaismas avots bija petrolejas gaismas lampa ar pievienotu rotējošu lēcu sistēmu, kuru darbināja pulksteņa mehānisms. Pašlaik darbojas elektriskā spuldze nekustīgā, koncentriskā joslu lēcā. 1993. gadā notika krasta nostiprināšana bākas aizsardzībai. 2003. gadā notikusi bākas rekonstrukcija un karkasa nostiprināšana, atjaunota klasicisma stilā celtā bākas administrācijas ēka. 2007. gadā Latvijas pasts izdeva pastmarku ar bākas attēlu.
Takas oficiālais sākumpunkts atrodas pie Papes kanāla Papes ciemā, kur atrodas takas maršruta apraksts ar karti. Taču mēs ceļā devāmies no savvaļas zirgu un tauru ganībām.
  • Фото Paurupe
  • Фото Paurupe
  • Фото Paurupe
  • Фото Paurupe
  • Фото Paurupe
  • Фото Paurupe
Paurupes nosaukums esot radies laikos, kad kurši un žemaiši cīnījušies pret vācu krustnešiem. Visi krustnešu karavīri cīniņā pieveikti, to mirušie ķermeņi peldējuši pa upi tā, ka pauri vien bijuši redzami. No tā laika šo upi sauc par Paurupi.  Paurupe ir viena no Papes ezera sateces baseina upēm, kura ik gadus ezerā ienes ap 10 milj. m³ ūdens. Upe sava tecējuma pēdējā kilometrā plūst pa dabīgo gultni caur alkšņu mežu. Paurupes abās pusēs atrodas agrākās pļavas, kuras senāk izmantoja sienam un ganībām. 1965. gadā aizbēra Paurupes ieteku ezerā un caur kanālu to novadīja apkārt Papes ezeram tieši uz jūru. 1996. gadā Dānijas Vides aģentūras finansētajā projektā atjaunoja upes dabisko tecējumu, novadot to pa dabisko gultni Papes ezerā.   Paurupes plašie pavasara pali labvēlīgi ietekmē putnu dzīvi Papes ezera dienvidaustrumos. Šī teritorija ir nozīmīga dzērvēm, niedrāju blīvi apdzīvo lielais dumpis, niedru un pļavu lija u.c. putni. Lielais dumpis ir aizsargājama suga, kas iekļauta Latvijas sarkanajā grāmatā. Dumpis dzīvo galvenokārt seklās, ar niedrēm aizaugušās dažāda lieluma ūdenstilpnēs – ezeros, zivju dīķos, dažkārt bebru uzpludinājumos. Dumpis medī niedrājos, lēnām bradājot pa seklu ūdeni, meklējot medījumu. Lai atjaunotu Lielā dumpja biotopus, Pasaules Dabas Fonds pie Papes ezera realizē projektu COASTLAKE „Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā”. Bebraines Paurupē Bebraines jeb bebru veidotus uz pludinājumus var redzēt daudzviet Latvijā, tostarp dabas parkā Pape.  Bebri pārveido ūdensteces un tām piegulošās mežaudzes, to radītie uzpludinājumi darbojas kā nosēddīķi, nodrošinot ūdeņu pašattīrīšanos un novēršot to aizaugšanu. Tas bagātina un saglabā dabas daudzveidību piegulošajās ekosistēmās (mežā, pļavā u.c.). Bebru izveidotās ūdenskrātuves kalpo kā zivju nārstošanas, ūdensputnu ligzdošanas, barošanās un atpūtas vietas. Aizsprosta pastāvēšanas laikā ūdenī gulošie, mirušie koku stumbri un to atliekas pievilina daudzas kukaiņu un putnu sugas.
  • Фото Polderu pļavas
  • Фото Polderu pļavas
  • Фото Polderu pļavas
  • Фото Polderu pļavas
Papes polderis ir ar dambjiem norobežota, nosusināta platība palienēs – ezera applūstošajās pļavās. Papes polderu platība ezera ziemeļos pašreiz ir 550 ha.  Lai polderus uzturētu, tika izveidota polderu stacija. Savu darbību polderu stacija uzsāka 70to gadu sākumā. Pirms sūkņu stacijas izbūves, slapjās ezera piekrastes pļavas izmantoja tikai siena pļaušanai.  Stacijā ar sūkņu palīdzību regulē augsnes mitrumu: pavasaros un rudeņos pa meliorācijas sistēmām ūdeni iepludina novadgrāvjos, tālāk tas nonāk maģistrālajā grāvī, no kura to pārsūknē apvedgrāvī, kas savienots ar Papes ezeru. Ja nepieciešams, sūkņi var darboties arī pretējā virzienā, laukus apūdeņojot. Papes ezera Ziemeļu polderis ir laba vieta putnu vērošanai.
  • Фото Putnu vērošanas tornis
  • Фото Putnu vērošanas tornis
  • Фото Putnu vērošanas tornis
  • Фото Putnu vērošanas tornis
Kādrei putnu vērošanas tornis atradās citur, bet tas nodega. No šī torņa nav redzams ezers - tik niedres un putni
  • Фото Pūķarags
  • Фото Pūķarags
  • Фото Pūķarags
Viens no kempingiem, kurā iespējams pārnakšņot
  • Фото Savvaļas zirgu un tauru ganības
Savvaļas zirgu un tauru ganības Kalnišķos ir lieliska vieta putnu vērošanai migrācijas laikā. Putni bieži nosēžas ganībās baroties - pļavās bieži redzami tārtiņveidīgie un zosis, savukārt gar ezeru - plēsīgie putni, dzērves un citi. Ieejai savvaļas zirgu ganībās nepieciešams iegādāties biļeti, un ceļā jūs pavadīs gids. Ja neejat lielā barā, varat palūgt atļauju pa taciņu aiziet līdz ezeram - varbūt tā būs vienīgā vieta, kur ezers vispaŗ būs redzams, jo ezeru ieskauj niedru lauki.
Papes ezera apkārtne ir viena no labākajām novērošanas vietām Latvijā putnu migrācijas laikā. Rudeņos un pavasaros tūkstošiem gājputnu un sikspārņu kā migrācijas ceļu izmanto joslu gar Papes ezeru un jūru (Baltās - Baltijas jūras gājputnu ceļš). Rudeņos Papē pacietīgākie vērotāji var novērot teju visas Latvijas putnu sugas! Laba vieta putnu vērošanai migrāciju laikā ir slēpnis pie Kalnišķu strauta!

Комментарии

    You can or this trail