Abavas senlejas takas [LV]

Ainava ceļa posmā no Vītiņiem līdz Plostiem

Ainava ceļā no Mīlestības takas uz Imulas taku

Nokļūšana ar sabiedrisko transportu. Autobuss līdz Sabilei

Autobusa pietura Plosti netālu no Plostkroga

Netālu no Buses pilskalna, pāri tiltiņam, atrodas Baznīckalns – pilsnovada iedzīvotāju sapulču un reliģisko ceremoniju vieta. Izrakumos konstatēts, ka kalna virsa senatnē noklāta ar plienakmeņiem. Pils, senpilsēta un tautas sapulču vieta ir raksturīgas kuršu pilsnovadu centra sastāvdaļas. Baznīckalnā ierīkots dzirnu rats, bet drosmīgie var iemēģināt šūpoles.

Buses (Matkules) pilskalns ir piecpakāpju pilskalns, kas uzskatāms par vienu no senās Kuršu zemes Vanemas politiskajiem un ekonomiskajiem centriem.

Imulas takas 1.posms: No Vītiņiem līdz Romancēm. Taka ir lokveida (4,3 km), taču šajā maršrutā iekļauta takas posms vienā virzienā. Takas maršruts ir marķēts ar baltām svītrām uz kokiem, ir arī dažas norādes uz objektiem. Vislabāk taku apmeklēt agrā pavasarī, kad zeme kā nosēta ar zilajām vizbulītēm, baltiem, dzelteniem un pat violetiem vizbuļiem. Savukārt vasarā apkārtni ne tikai sedz necaurredzams zaļums, bet dažviet, piemēram, uz takas, kas ved uz Velna pēdas akmeni, aug milzīgi latvāņi.

Imulas takas 2.posms: Buses - Kauķa kalns. Taka ir lokveida (2,66 km), taču šajā maršrutā iekļauts takas posms vienā virzienā.

Imulas takas 3.posms: Kauķa kalns - Grotes. Grāmatās šis kartes posms joprojām ir atzīmēts, taču faktiski dabā nav atrodams. Nākas iet pa lauka malu, pēc tam - pa grants ceļu.

Kauķa kalns - arī Imulas Staburags - arī Kursas Staburags. Abavas ielejas lielākā kaļķiežu atradne. Imulas ielejas kreisā krasta stāvajā nogāzē pāri šūnakmens veidojumiem gāžas vairāk nekā 20 m augsta krāčveidīga ūdenskrituma ūdeņi, kas īpaši iespaidīgi sniega kušanas laikā un pēc lietavām. Vasarā taka uz ūdenskritumu var būt grūti atrodama, jo skatu uz to aizsedz koku lapotne

Telšu vietas, nojume, kamīns

Sabiles Krievu kapi - senkapi atrodas Sabiles pilsētas austrumu nomalē, Abavas kreisajā krastā. Tos veido ap 100 no smiltīm uzbērtu uzkalniņu, kuri pašlaik apauguši priedēm. Uzkalniņi ir līdz diviem metriem augsti, 4-12 m diametrā. To pētniecība sākusies jau 1868.gadā, kad A.Bīlenšteina vadībā šeit izrakts viens uzkalniņš, kas devis salīdzinoši bagātus senlietu atradumus - divas bronzas pakavsaktas, dzelzs šķēpa uzgali, dzelzs pieša atliekas, apģērba fragmentus un 16 bronzas spirālītes. 1895.gadā plašākus pētījumus "Krievu kapos" izdara krievu arheologs S.Bogojavļenskis, kura vadībā šeit izpētīti 17 uzkalniņi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados šeit kopumā izpētīti vēl 10 uzkalniņi. Kā liecina izrakumu rezultāti, katrā uzkalniņā apbedīts viens mirušais. Konstatēti kā skelet-, tā ugunskapi. Daļā uzkalniņu, kuros mirušie apbedīti nededzināti, novērotas bluķa zārku paliekas; vienā gadījumā zārkā konstatēts galvgalī izveidots atsevišķs nodalījums māla trauka novietošanai. Uzkalniņos virs skeletkapa bērts plāns smilšu slānis, tad rituāla pelnu kārta un visbeidzot uzmests uzkalniņa augšdaļas uzbērums. Diemžēl kā skeletkapos, tā ugunskapos atrasts salīdzinoši maz senlietu. Tomēr hronoloģiskā ziņā šeit sastopamie uzkalniņi diezgan droši attiecināmi uz 10.gs. un 11.gs. sākumu. Jautājumā par uzkalniņos apbedīto etnisko piederību pēdējā laikā ir nostabilizējies uzskats, ka tie saistāmi ar Baltijas somiem - Ziemeļkurzemes lībiešu priekštečiem, kaut gan bijuši izvirzīti arī vairāki citi pieņēmumi.

Taka ir lokveida, taču šajā maršrutā iekļauts takas posms vienā virzienā. Taka vijas caur mežu un ved augšup kalnā. Pateicoties ainaviskajam izteiktajam reljefam šī apkārtne izpelnījusies „Kurzemes Šveices” nosaukumu.

Viesu nams

Sabile ir neliela romantiska mazpilsētiņa, kura terasveidīgi izvietojusies Abavas upes senlejas skaistākajā un dziļākajā posmā Talsu novada dienvidu daļā. Pirmo reizi Sabiles vārds rakstos minēts 1253.gadā. Šeit atradās labi nocietināta kuršu pils un senpilsēta. 13 – 14 gs. pie vācu feodāļu uzceltās pils izveidojās amatnieku un tirgotāju miests. Hercoga Jēkaba laikā te bija ierīkota linu austuve, kaļķu un darvas cepļi, dzirnavas. 19. gs. plašā apkārtnē slavināti Sabiles amatnieki – ādmiņi. Pilsētas tiesības Sabilei piešķirtas 1917.gadā. Sabiles simbols ir Vīnakalns – apmēram 1 ha liels vīnogulāju stādījums, kas minēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz Ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē. Arī pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogas ķekars. Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas dod priekšstatu par Kurzemes mazpilsētas attīstību no 15. - 20. gs.. Saglabājušies pilsētas dzīvojamo māju dažādi dekoratīvie elementi, senlaicīgi dakstiņu jumti, daļa no senā ielas bruģa. Iecienītākie tūrisma objekti Sabilē un tās tuvākajā apkārtnē jāmin: Sabiles Vīnakalns, Sabiles pilskalns, Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs, Abavas rumba, dabas taka „Drubazas”, Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca.

Akmens atrodas Imulas upē. Tā virspusē ir pēdas nospiedums, un teika stāsta, ka uz akmens savā skrējienā velns ir atspēries, nākamo soli likdams jau pāri Abavai.

Taka no Sabiles līdz Zviedru Cepurei. Apskates objekti - Ēģipte un Krievu kapi, kā arī skaista ainava. /// Senos laikos kaimiņš pie kaimiņa brauca ar zirgu, aeī sienu no pļavas veda ar zirgu. Tā izveidojies šis ceļš, par kura senāko varenību maz kas vairs liecina. Ejot no Sabiles centra, taka sākas otrpus tiltam, kur kreisajā pusē ir neliels pastaigu celiņš. Beidzoties mājām, jāturas taisni un jāiet pa iebraukto ceļu paralēli upei. Aiz Krievu kapiem sākas pļava un tajā iemīta taciņa.

Leģenda par Zviedru Cepuri vēsta, ka šis uzkalniņš ir bijusi kulta vieta. Tas izveidots "Zviedru kara laikā" (17.gs). Te apbedīts zviedru karavadonis un viņa sieva. Viņiem par piemiņu iestādīti liepa un ozols, bet pašu kalnu karavīri uzmetuši ar ķiverēm. Tepat apglabāti arī 200 karavīri ar saviem zirgiem. Atpūtas bāze piedāvā rodeļu trasi, izjādes, telšu vietas u.c. /// Swedish Hat. The recreation centre's summer offer includes a toboggan run, horseback riding, fishing in the Abava, a venue for larger events by the riverside, a stage and camping grounds and all the year round – a café and accommodation in small cabins. A legend has it that "The Swedish Hat" hill is a burial site. The mound is said to have been built over the final resting place of a Swedish military commander and his wife during "The Swedish War" in the 17th century. Swedish soldiers carried soil in their hats to heap over the graves, and a linden and an oak have been planted in remembrance.

Iecienīta sabilnieku atpūtas vieta - kādreiz bijusi pļava, tagad smiltīs skaistu priedīšu audze pie Abavas. Ēģiptē 20.gs. notikuši dziesmu un bērnu svētki, spēlēts futbols un motobols, notikušas zirgu jāšanas sacencības, motokrosi un pat autokrosi. Par nosaukuma izcelsmi ir dažādas versijas - par to var izlasīt informācijas stendā.