Gulbene - Jaunpiebalga/Peacefull green railway and nature

Arhitektoniski nozīmīgākā ēka dzelzceļa mezglā ir 1926.gadā pēc pazīstamā arhitekta, profesora Pētera Federa projekta uzbūvētā Gulbenes dzelzceļa stacijas pasažieru ēka. Uzskatāma par vienu no tā laika lielākajām un modernākajām stacijas ēkām Latvijā. Agrāk Gulbene bija nozīmīga mezgla stacija, bet mūsdienās, pēc līniju Ieriķi–Gulbene un Gulbene–Abrene (Pitalova) slēgšanas, tās nozīme ir neliela. Gulbenē pastāv mazintensīva kravas satiksme, bet pasažieru vilciens no Rīgas kursē tikai dažas reizes gadā. Joprojām notiek regulāra dzelzceļa satiksme ar Alūksni – divi šaursliežu pasažieru vilcienu pāri dienā. Lai atdzīvinātu gandrīz neizmantotu ēku un papildinātu tūrisma piedāvājumu Gulbenes pilsētā, 2018.gada 1.septembrī Gulbenes dzelzceļa stacijas ēkā tika atvērts Izglītojošs un interaktīvs centrs “Dzelzceļš un tvaiks”.

Gulbenes-Alūksnes bānītis ir vienīgais Baltijas valstīs regulāri kursējošais šaursliežu vilciens, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus 33 kilometru posmā, savienojot divu novadu centrus – Alūksni un Gulbeni. Šis posms ir saglabājies no 1903.gada 210 kilometru garās šaursliežu dzelzceļa līnijas Stukmaņi (Pļaviņas)-Valka. Šaursliežu dzelzceļš Gulbene-Alūksne ir atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Maršrutā Gulbene-Alūksne vilciens ik dienu veic divus reisus katrā virzienā atbilstoši kustības sarakstam. Regulārajiem pārvadājumiem izmanto dīzeļlokomotīves. Vasaras sezonā tiek piedāvāti speciālie tvaika reisi ar restaurēto tvaika lokomotīvi “Ferdinands”. Regulāro un speciālo vilcienu reisu ietvaros bānītis piedāvā: – gida un tulka pakalpojumus brauciena laikā; – improvizētu izrādi ar laupītāju uzbrukumu vai čigāniem; – jaunlaulāto un kāzu viesu ceļojumu izrotātā vilcienā; – ēdināšanu brīvā dabā īpašās apstāšanās vietās vai brauciena laikā bāra vagonā; – padomju laika bufetnieču izdarības; – velosipēdu pārvadāšanu velotūristiem (līdz 40 cilvēku grupām), iepriekš piesakoties. Apmeklējiet Gulbenes depo, kas ir 20.gs. raksturīgs lokomotīvju depo ar šaursliežu un platsliežu ceļiem dzelzceļa ritošā sastāva novietošanai, kā arī remonta darbnīcām. Aplūkojiet griezuli ar divu platumu sliežu ceļiem, kas ir vienīgais tāda veida Latvijā.

Kūku bode “Gardums” atrodas Gulbenes centrā. Piedāvājumā dažnedažādi konditorejas mājražojumi no dabīgām izejvielām, svaigi spiestas sulas, aromātiskas tējas un kafijas. Kūku bodes darbības pamatprincips ir “kā mājās cepts”. Cik vien iespējams, gatavojot izmanto dabīgus produktus. Kā saka pašas kūku bodes saimnieces: “Kūkas, tortes un saldumi – tā ir laimes hormonu un bērnības atmiņu koncentrācija vienuviet un mēs šo vietu saucam par kūku bodi “Gardums”! Kūku bode “Gardums” pieņem arī pasūtījumus.

Vietu skaits: 30-50 personām. Telpas svinībām un pirts.

Vieta, kur agrāk atradies HES.

Vēstures liecības norāda, ka jau pirms poļu laikiem Lizumā bijusi muiža, kas piederēja vācbaltiešu dzimtai – Tīzenhauzeniem. 1629.gadā kā muižas īpašnieks minēts Antoniuss Morrie, bet 1657.gadā – Meijers. No 1781.gada muiža nonāca barona Maiamas īpašumā, līdz beidzot 1836.gadā par īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta. Muižas greznākā celtne neapšaubāmi ir pils, kas celta 19.gadsimta vidū historisma stilā –neogotikas stila fasādes apdare un septiņstūru tornis. Iekštelpās koka apdares darbus veica Aleksandrs Knoks. Viņš darināja interjera apdari Zilajā (Mednieku) zālē, kas ir viena no greznākajām telpām pilī. 1936./37.gadā pilī iekārtota skola, kas šeit atrodas arī tagad. Ap pili saglabājies neliels ainavu stila parks ar vairākiem dīķiem. Tuvākajā apkārtnē – vairākas muižas apbūves ēkas: stallis, klēts, kalpu mājas, spirta brūzis u.c. Apmeklējumu lūgums iepriekš pieteikt!

Tagadējā Rankas muižas centra veidošana, domājams, sākusies pēc 1724.gada. Muižas dzīvojamā ēka celta ap 18.gadsimta vidu un vēlāk vairākkārt paplašināta. Plašākās pārbūves notikušas no 1836. līdz 1866.gadam, kad pils iekštelpu plānojums, interjers un fasādes tika izveidotas atbilstoši tā laika valdošajam klasicisma stilam. Pēc 2. Pasaules kara pils, kas atradās gandrīz drupu stāvoklī, tika piešķirta Rankas Lauksaimniecības skolai, kas mēģināja ēku atjaunot, taču divos ugunsgrēkos – 1986. un 1990.gadā pils tika izpostīta. Daļēji saglabājušās kalpu mājas, kūtis, klētis, dārznieka māja, “brūzis” u.c. ēkas. Kopš 2013.gada ieguldīts milzīgs darbs, lai Rankas muižas kompleksu atjaunotu un izveidotu par sakārtotu, tīru vidi. Teritorijā notiek atjaunošanas darbi muižas teritorijas ēkām. Ekskursija pa Rankas muižu iekļauj visu telpu apskati: recepciju, antīko automašīnu un priekšmetu izstādi, mākslas galeriju, bibliotēku un Romas katoļu kapelu, kā arī muižas 8,4 hektārus plašo parku ar trīs dīķiem. Muižas teritorijā fotografēt ATĻAUTS, bet lūgums likt “tag” @rankasmuiza gan Facebook, gan Instagram jūsu uzņemtajām fotogrāfijām. Labākās tiks pārpublicētas Rankas muižas sociālajos tīklos.